JAUNĀKĀ INFORMĀCIJA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DIREKTĪVAS SAISTĪBĀ AR SUŅU UN KAĶU AUDZĒŠANU UN IZSEKOJAMĪBU NOSLĒGUMA POSMU

JAUNĀKĀ INFORMĀCIJA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS  DIREKTĪVAS SAISTĪBĀ AR SUŅU UN KAĶU AUDZĒŠANU UN IZSEKOJAMĪBU NOSLĒGUMA POSMU

Nedaudz vēstures

2023.gada 7.decembrī Eiropas Komisija( vadītāja U.Von Der Leiena) izplatīja savus priekšlikumus jaunai ES  direktīvai ”Suņu un kaķu audzēšana un izsekojamība”. 2024.gada 27.jūnijā Eiropas Padome publicēja sarunu laikā tapušo pozīciju šajā jautājumā, 2025.gada  19.jūnijā Eiropas Parlaments publicēja savu nostāju.

Eiropas Padome un Parlaments izteica bažas, ka izstādes un sacensības var palielināt kaitīgu mājdzīvnieku audzēšanas prakses un tāpēc ierosināja sekojošo:

• Aizliegt tādu dzīvnieku audzēšanu, kuriem raksturīgas kaitīgas ģenētiskas īpašības, nosakot, ka Eiropas Komisijai ar īpašu aktu līdz 2030.gada jūlijam jādefinē šīs īpašības. Eiropas Parlaments pieļāva diezgan lielas atkāpes attiecībā uz vietējām šķirnēm, kurām mazs ģenētiskais lauks.
• Atļaut izmantot būrus izstāžu laikā, ja tiek nodrošināti dzīvniekiem komfortabli apstākļi.
• Izslēgt no izmantošanas ciltsdarbā dzīvniekus ar pārmērīgām uzbūves īpatnībām, pie tam Eiropas Padome pieprasīja pārejas periodu lai rīkotos, izdodot aktu kā iepriekš tika minēts.
• Padome iesaka grozījumu, kas pieļautu dzīvnieka turēšanu piesietu ilgāk par stundu pasākumu laikā.

Visām trim ES institūcijām bija atšķirīgs viedoklis attiecībā uz dzīvnieku pavairošanu. Eiropas komisija vēlējās stingrākus nosacījumus tiem audzētājiem, kuriem ir vairāk par trim vaislas dzīvniekiem un vairāk par diviem metieniem gadā. Eiropas Padomei un Parlamentam bija elastīgāka pieeja no noteikumu prasībām atbrīvojot tos audzētājus, kuriem ir gadā ne vairāk par diviem metieniem neatkarīgi no vaislas dzīvnieku skaita. Padome, savukārt, izsakot piedāvājumus, nepārprotami regulējumā iekļāva mājsaimniecības, kurās tad prasības attiektos arī uz mazajiem audzētājiem.

Trīspusējās sarunas starp Eiropas komisiju, Padomi un Parlamentu sākās 2025.gada 15. jūlijā un tika nosauktas par “triloģiju”. Otrais “triloģijas ”posms sākās 2025.gada 25.novembrī, kas rezultējās ar Eiropas Padomes un Parlamenta kopīgu vienošanos par likumdošanu. Eiropas Padome to atzinīgi novērtēja.

Vienošanās iekļāva sekojošus principus:

• Pārojumi vecāku un viņu bērnu, brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu, vecvecāku un viņu mazbērnu starpā ir aizliegti, izņemot vietējās šķirnes ar mazu ģenētisko lauku.
• Aizliegti pārojumi ar savvaļas dzīvniekiem.
• Sāpīgas operācijas kā ausu un astu apgriešana, lieko pirkstu noņemšana ir aizliegta, izņemot medicīnisku indikāciju gadījumus.
• Kucēm pieļaujami divi ķeizargriezieni.
• Suņi ar pārmērīgām uzbūves īpatnībām izslēdzami no dalības ciltsdarbā, izstādēs un sacensībās.

EP un Padome apstiprināja, ka uz tiem audzētājiem, kuriem ir ne vairāk kā 2 atsavināmi metieni kalendārajā gadā, tiek attiecinātas sekojošas prasības:

• Galvenie labturības principi un pienākumi.
• Paziņošana par audzēšanu un reģistrācija.
• Audzēšanā neizmantot ar pārmērīgām uzbūves īpatnībām apveltītus indivīdus, nepieļaut tuvradniecisku pārošanu, kā minēts iepriekš.
• Īpašs pienākums informēt pircēju par dzīvnieka labturīgu turēšanu, nodrošinot ar barību, ūdeni, fiziskām aktivitātēm un neārstniecisku operāciju aizliegumu.

Eiropas Parlamenta ziņotāja no Čehijas informēja Eiropas komisiju par sarunām, kas notikušas ar Lauksaimniecības un lauku atbalsta komiteju(AGRI), kas rezultējās ar vienošanos par mazajiem audzētājiem piemērojamām pamata prasībām, bet lielajiem audzētājiem nepieciešamu stingrāku prasību noteikšanu. Viņa norādīja, ka visiem audzētājiem jālegalizē un jāreģistrē sava darbība un jānodrošina kaut vienreizēja veterinārārsta vizīte, bet lielajiem audzētājiem ar vairāk par pieciem metieniem nepieciešama kompetentu iestāžu formāla atļauja. Vēl izteicās Nīderlandes pārstāve par to, ka apšauba Eiropas dalībvalstu spēju nodrošināt veterināros ārstus audzētāju apsekošanai, bet Austrijas pārstāvis norādīja uz nepieciešamību sniegt atbalstu mazajiem audzētājiem pastiprinot viņu kontroli un tādejādi uzlabojot labturību.

2025.gada 3.decembrī notika Vides  un Pubikas veselības un pārtikas nekaitīguma(ENVI) komiteju apspriede, kur Vācijas pārstāve atzīmēja, ka  Eiropas Padomes AGRI balsojums par iepriekšējo vienošanos ir pārcelts uz 2026.gada janvāri, kā arī izteica gandarījumu, ka ENVI pozīcija par nepieciešamību visus suņus čipēt un reģistrēt vienotā valsts reģistrā, tiek iekļauta galīgajā ziņojumā.

Tālākās darbības ar Regulu.

Triloģijas sarunu noslēgums nozīmē, ka panākta vienošanās visu triju institūciju starpā par galīgo tekstu, bet regula vēl nav spēkā. Lai Regula stātos spēkā, tad Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam formāli jāapstiprina teksts 2026.gada laikā.

Tā kā Eiropas Padome ir jau apstiprinājusi Regulas tekstu sarunu gaitā par noslēgto līgumu, tad otrreizēja caurlūkošana nav nepieciešama.

Eiropas Parlaments ir iekļāvis balsojumu par Regulu 2026.gada marta plenārsesijā. Pēc apstiprinājuma Regula tiks publicēta Eiropas Savienības oficiālajā žurnālā, kas arī paredzēts 2026.gada vidū.

Pēc Regulas publikācijas tā sāks darboties no 2028.gada vidus, lai visi iesaistītie kā audzētāji, valsts institūcijas utt. varētu sagatavoties. Šajā laikā Regulas punktiem ir paredzēti pārejas periodi, pie tam daži garāki, daži īsāki. Tā, piemēram, aizliegums izmantot pārmērīgas uzbūves īpatņus ciltsdarbā sāks darboties no 2030.gada. Dalībvalstī būs jāiedzīvina savā likumdošanā arī stingri sodi tiem, kuri neievēros Regulas prasības. Katrus trīs gadus dalībvalstij būs jāziņo par Regulas izpildi.

Pēc FCI materiāliem sagatavoja V.Klučniece